Tā kā ik pa laikam piedāvāju jums dažādas darba lapas bērniem, tad ik pa laikam saņemu arī jautājumu, kā motivēt bērnu pildīt darba lapas?
Diemžēl gatavas receptes man nav, bērni ir tik dažādi un, ja vienam darbosies motivēšana ar multfilmām, tad varbūt citam pietiks ar ieinteresēšanu, samīļošanos vai motivējošiem vārdiem, bet zemāk uzrakstīju, kā es motivēju savu Ernestu mācīties mājās attālinātajās mācībās:
- Punkts, pie kura atgriežos ik pa laikam – izstāstu, atgādinu, kāpēc un konkrēti ko no viņa sagaidu. Runāju nopietni, kā nopietns pieaugušais. Pamatdoma – skola un mācības ir viņa pienākums.
- Atsevišķi iekārtota mācību vieta un noteikts mācīšanās laiks. Ja pagājušā gada pavasarī mācību galds atradās bērnistabā, tad tagad esam pārlikuši to citā istabā kopā ar mācību grāmatām. Atsevišķa darba vieta, kas ir nodalīta no rotaļlietām (pat skatieniem), ļaut nodalīt mācības no spēlēšanās un aizdomāšanās. Mums arī ir noteikts mācīšanās laiks (ne akmenī kalts, bet cenšos, lai sāk 9:00 un beidz līdz 13.00), laika gaitā tas iestrādājas kā dienas režīms.
- Pateicoties skolotāju atbalstam, cenšos arvien vairāk ļaut darboties pašam, sekojot sagatavotajiem materiāliem. Esmu blakus, ja nepieciešams, bet ļauju pildīt darbus pašam, kas ietver arī kļūdīšanos, bet neakceptēju “ātru un pavirši” veiktu darbu. Vienā brīdī paļaušanas un nekontrolēšana ir ļoti labs motivators, jo ļauj bērnam sajust savas spējas un justies “lielam”.
- Pēc katra priekšmeta, kopīgi apskatām un novērtējam paveikto. Uzslavēju un samīļoju 🙂
- Pēc labi padarīta darba var arī labi atpūsties, vai ne? Tas nozīmē, ka pirms mācībām nav ne TV, ne spēlītes, ne kārumi un pat ne grāmatas lasīšana (jā, reizēm nākas ierobežot pat grāmatu priekus). Kad mācības pabeigtas, tad sarunājam darīt to, kas no Ernesta skatupunkta ir pozitīvs “atalgojums”. Protams, ik pa laikam uzpeld arī dusmas un spīts, bet kopumā strādā ļoti labi, it īpaši, ja ir iespēja nopelnīt “bonusus”, piemēram, par superilgu būšanu ārā var saņemt papildus laiku spēlītēm.
Tas, ko es neatbalstu, bet, kas noteikti ir spēcīgs motivators – bailes. Skaidrs jau saknē, ka no tā nekas labs nevar sanākt. Jā, varbūt rezultāts būs, bet būs arī negatīva piedeva, kas atsevišķos gadījumos var izpausties pavisam bēdīgi, piemēram, kā trauksme vai noteikti jau kādam no jums savā bērnībā redzēti paradumi – nagu graušana vai matu virpināšana, plēšana utt. Un visam pa virsu – attiecības ar bērnu būs gaužām bēdīgas – saspīlētas.
Komentāros dalies ar saviem ieteikumiem, kā motivēt bērnu mācīties!